Latvijā ir sākušās plašas diskusijas par to, vai iedzīvotājiem vajadzētu ļaut piekļūt savai pensiju 3. līmenī uzkrātajai naudai pirms noteiktā vecuma sasniegšanas. Pašlaik šos uzkrājumus var izņemt tikai no 55 gadu vecuma, taču finanšu grupa “Indexo” ierosina šo slieksni atcelt pavisam.
Portālā manabalss.lv par šo ieceri jau parakstījušies vairāki tūkstoši cilvēku, kuri vēlas lielāku brīvību rīcībā ar saviem personīgajiem līdzekļiem, raksta portāls lsm.lv .
Šāds solis tiek pamatots ar nepieciešamību veicināt iedzīvotāju vēlmi krāt, zinot, ka nauda būs pieejama arī neparedzētās dzīves situācijās.
Kāpēc ierosina mainīt noteikumus?
Pašlaik tikai aptuveni katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs izmanto iespēju krāt pensiju 3. līmenī. Eksperti uzskata, ka daudzus no šī soļa attur tieši ilgais gaidīšanas laiks. Jaunākiem cilvēkiem šķiet nepievilcīgi “iesaldēt” savu naudu uz desmitiem gadu, nezinot, vai tā nebūs steidzami vajadzīga agrāk, piemēram, zaudējot darbu vai saskaroties ar citām grūtībām.
“Indexo” pārstāvji norāda uz Igaunijas piemēru, kur sistēma ir daudz elastīgāka. Tur cilvēki krāj aktīvāk, jo zina, ka nauda vienmēr ir pieejama. Ierosinājums paredz, ka izņemt naudu varētu jebkurā brīdī, taču ar vienu nosacījumu – šī summa tiktu aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, tāpat kā parasta alga. Tas nodrošinātu, ka cilvēki neizņem naudu bez nopietna iemesla, bet saglabātu tādu iespēju, ja tas tiešām ir nepieciešams.
Ko par to domā paši iedzīvotāji
Vairums aptaujāto iedzīvotāju šo ideju vērtē atzinīgi. Cilvēku galvenais arguments ir vienkāršs – tā ir viņu nopelnītā un atliktā nauda, tāpēc viņiem pašiem būtu jāizlemj, kad to tērēt. Daudzi atzīst, ka pat vēl nav sākuši krāt tieši šī ierobežojuma dēļ. Pārliecība, ka uzkrājumiem varēs piekļūt krīzes brīdī, varētu būt izšķirošais stimuls, lai beidzot atvērtu pensiju fondu un sāktu tajā iemaksāt līdzekļus.
Tajā pašā laikā iedzīvotāji saprot, ka uzkrājums ir domāts vecumdienām, taču dzīve ir neparedzama. Iespēja kontrolēt savas finanses tiek uzskatīta par būtisku pilsoņa tiesību. Ja cilvēks zinātu, ka process ir iespējams, kaut arī varbūt nedaudz sarežģīts nodokļu dēļ, tas vairotu uzticību visai pensiju sistēmai kopumā.
Riski un nozares ekspertu bažas
Lai gan iecere izklausās pievilcīgi, Finanšu nozares asociācija saredz arī vairākus riskus. Pašlaik valsts atbalsta pensiju 3. līmeni, piedāvājot nodokļu atvieglojumus – cilvēki var saņemt atpakaļ daļu no iemaksātās naudas caur nodokļu deklarāciju. Ja naudu varēs izņemt jebkurā laikā, var rasties jautājums, vai šādas nodokļu atlaides joprojām ir pamatotas. Pastāv risks, ka valsts varētu atteikties no labvēlīgā režīma, kas beigās padarītu krāšanu mazāk izdevīgu.
Otrs risks ir saistīts ar to, kur šī nauda tiek ieguldīta. Ja pensiju pārvaldniekiem jārēķinās, ka liela daļa cilvēku var pēkšņi izņemt savus līdzekļus, viņi nevarēs atļauties ieguldīt ilgtermiņa projektos, piemēram, vietējā Latvijas ekonomikā vai jaunos uzņēmumos. Tā vietā nauda būtu jātur “likvīdos” aktīvos, kurus var ātri pārdot biržā. Tas savukārt varētu nozīmēt nedaudz mazāku peļņu pašiem krājējiem ilgtermiņā.
Kas notiks tālāk?
Latvijas Banka pašlaik veic padziļinātu visas pensiju sistēmas izpēti. Lai gan diskusijas par 3. līmeņa liberalizāciju notiek, pagaidām nav vienotas receptes, kā to vislabāk īstenot. Ir skaidrs, ka pašreizējie uzkrājumu apjomi ir nepietiekami, lai nodrošinātu pārtikušas vecumdienas lielākajai daļai iedzīvotāju. Kamēr pensiju 2. līmenī ir uzkrāti aptuveni 10 miljardi eiro, privātajā 3. līmenī summa ir desmit reizes mazāka.
Lai ieviestu šādas izmaiņas, būtu jāgroza divi likumi – Privāto pensiju fondu likums un Likums par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tas ir politisks lēmums, kas prasīs rūpīgu izvērtēšanu parlamentā. Galvenais uzdevums būs atrast līdzsvaru starp cilvēku vēlmi brīvi rīkoties ar savu naudu un valsts interesi nodrošināt, lai iedzīvotājiem nepietrūktu līdzekļu brīdī, kad viņi tiešām aizies pensijā.
